Prioritārās specialitātes

Prioritārās specialitātes
Stīgu instrumentu spēle – Alta spēle, Kontrabasa spēle
Koka pūšaminstrumentu spēle – Obojas spēle, Fagota spēle
Metāla pūšaminstrumentu spēle – Mežraga spēle, Trompetes spēle, Trombona spēle, Eifonija spēle, Tubas spēle


PRIORITĀRO SPECIALITĀŠU AUDZĒKŅIEM IR IESPĒJA:

  • apgūt profesionālajos un amatierkolektīvos pieprasītu specialitāti, tādējādi nodrošinot gan interesantu, pasākumiem bagātu mācību laiku, gan labas iespējas atrast darbu, ja audzēknis izvēlēsies kļūt par profesionālu mūziķi;
  • sākot jau ar trešo mācību gadu muzicēt lielajos skolas kolektīvos (pūtēju orķestrī, simfoniskajā orķestrī, kamerorķestrī), piedaloties dažādos koncertos, festivālos, konkursos un Dziesmu svētkos;
  • muzicēt dažādos ansambļos;
  • īrēt no skolas instrumentu;
  • stāties uzreiz 1. klasē (bez sagatavošanas klases), ja ir pietiekami muzikālie un fiziskie dotumi.

 


FAGOTS  
ir dubultmēlīšu koka pūšaminstruments ar senu vēsturi, bagātu repertuāru un plašu pielietojumu. Orķestrī tas nostiprinājās jau baroka laikā – krietni agrāk par klarnetēm, turklāt tika izmantots arī daudz biežāk nekā flautas. Par fagota kādreizējo lielo popularitāti liecina kaut vai fakts, ka Antonio Vivaldi ir sarakstījis 39 koncertus fagotam!

Mūsdienās gan fagotistu trūkst visur – sākot ar skolām un beidzot ar profesionālajiem orķestriem. Iespējams, tas saistīts ar instrumentu dārdzību, bet visvairāk jau ar faktu, ka šī instrumenta apguve tieši pirmajos gados ir sarežģītāka nekā, piemēram, flautas vai saksofona spēle. Tomēr rezultāts ir ieguldītā darba vērts – šis instruments ir gan ļoti izteiksmīgs, gan arī pieprasīts dažādos kolektīvos.
Par spīti savam nedaudz smagnējam izskatam, fagots ir ļoti virtuozs instruments ar plašu diapazonu un daudzveidīgām tembrālajām krāsām. Tas ir koka pūšaminstrumentu grupas bass, bet bieži tam tiek uzticēti arī visdažādākie solo – no liriskiem motīviem līdz pat humoristiskiem efektiem.

Fagota spēli var sākt mācīties aptuveni 9-10 gadu vecumā (tas atkarīgs no audzēkņa fiziskajiem dotumiem). Šajā specialitātē mūzikas skolā var stāties arī vēlāk (pat 14-15 gadu vecumā), taču tad gan būtu vēlama nopietnāka muzikālā sagatavotība – piemēram, iepriekš apgūta klavieru vai kāda cita instrumenta spēle.

Svarīgākais – gaidām audzēkņus ar labām muzikālajām dotībām, kas ir gatavi ieguldīt nopietnu darbu, lai viņiem uzticētais skolas instruments drīz vien skanētu mūsu koncertos !


ALTS UN KONTRABASS  
ir stīgu instrumenti, kas it kā palikuši vijoles un čella ēnā, taču tas pamatā attiecas uz solo repertuāru – orķestros un ansambļos šie instrumenti ir ļoti svarīgi un vajadzīgi, tāpat, lielā mērā pateicoties izciliem atskaņotājmāksliniekiem, tie attīstās arī kā solo instrumenti. Šajā ziņā kontrabass ar savām plašajām iespējām ir īpaši interesants mūsdienu komponistiem.

Alts ir nedaudz lielāks par vijoli un skan kvintu zemāk, taču spēles tehnika abiem instrumentiem būtiski neatšķiras. Tāpēc audzēkņi parasti vispirms mācās vijoles spēli un tikai pēc tam pāriet uz altu. Alts ir vidējā reģistra instruments ar savdabīgu, maigu tembru un apjomīgāku skaņu nekā vijolei. Lielāka izmēra dēļ tas gan virtuozitātē nedaudz atpaliek no vijoles, kas varbūt ir par iemeslu tam, ka altistu trūkst – trūkst visās izglītības iestādēs un līdz ar to dažādos kolektīvos. Altisti ir ļoti pieprasīti Latvijas profesionālajos orķestros, tāpēc labi mūziķi bez darba nepaliek, savukārt tie, kas nevēlas kļūt par profesionāliem mūziķiem, vienmēr būs gaidīti amatiermākslas kolektīvos.

Kontrabass ir stīgu instruments ar visplašāko pielietojumu – tas ietilpst ne vien simfonisko un kamerorķestru sastāvos, bet kā String bass (stīgu bass) iekļaujas arī pūtēju orķestra sastāvā. Tāpat kontrabass ir ļoti spilgts džeza mūzikas instruments, un, tā kā stīgas ir tādas pašas, tad kontrabasisti bez grūtībām spēlē arī basģitāru. Turklāt nevajadzētu bažīties par instrumenta lielo izmēru – audzēknim kontrabasu nevajadzēs uz stundām nēsāt līdzi !

Alta spēli var sākt mācīties pēc 4. vijoles klases vai vēlāk. Pastāv iespēja sākt apgūt altu arī tad, kad mūzikas skola vijoles specialitātē jau ir pabeigta. Kontrabasa spēli var sākt mācīties aptuveni no 10 gadu vecuma (tas atkarīgs no audzēkņa fiziskajiem dotumiem) vai vēlāk (14-15 g.v.) – šajā gadījumā gan vēlamas priekšzināšanas mūzikā. Uz kontrabasu var pāriet arī vijoles, čella un klavieru klašu audzēkņi. Tāpat alta vai kontrabasa spēli iesakām apgūt tiem, kas vēlas spēlēt kādu stīgu instrumentu, taču ir „nokavējuši” 7-8 gadu vecumu, pēc kura vairs neuzņem vijoles un čella specialitātēs.


METĀLA PŪŠAMINSTRUMENTI

 
ir ar ļoti senu vēsturi, bet mūsdienu izskatu tie lielākoties ieguvuši 19. gadsimtā. Operas orķestrī trombonus izmantoja jau Klaudio Monteverdi 17.gs. sākumā (tiesa, tikai īpašu efektu radīšanai), bet baroka un klasicisma orķestrī regulāri tika izmantoti mežragi un trompetes. Šai laikā uz metāla pūšaminstrumentiem varēja nospēlēt tikai dabisko skaņurindu, taču līdz ar ventiļu mehānisma izgudrošanu sākās strauja metāla pūšaminstrumentu izaugsme. Nedaudz savrups šajā ziņā ir trombons, kam ventiļu mehānisma vietā ir izvelkama kulise – tādēļ trombons jau no pirmsākumiem ir hromatisks instruments, turklāt kulise ļauj izpildīt arī izteiksmīgus glissando. Simfoniskajā orķestrī parasti izmanto mežragus, trompetes, trombonus un tubu, taču pūtēju orķestrī tiem pievienojas arī eifoniji, saukti arī par tenora tubām.

 

 

Trompete ir visaugstākais metāla pūšaminstruments. Tai raksturīgs spožs tembrs, tas ir viens no galvenajiem melodiskajiem instrumentiem pūtēju orķestrī. Trompeti bieži izmanto dažādu ansambļu sastāvos, kā arī džeza mūzikā.

Trombons ir lielāks par trompeti un attiecīgi skan zemāk. Tam ir plašs diapazons, spēcīgs, apjomīgs skanējums, taču tā iespējas ir plašas – trombons var būt arī maigs un lirisks instruments. Arī trombonu izmanto džezā, tāpat līdzās saksofoniem un trompetēm tas ietilpst bigbendu sastāvā.

Mežrags ir vismaigākais un dziedošākais no metāla pūšaminstrumentiem,taču tā skanējums var būt ļoti spēcīgs. Mežrags vienlīdz labi iekļaujas kā metāla, tā koka pūšaminstrumentu grupās, tāpēc tas ietilpst klasiskā pūtēju kvinteta sastāvā līdzās flautai, obojai, klarnetei un fagotam.

Eifonijs ir vidējā reģistra instruments ar pilnskanīgu, dziedošu skaņu, tāpēc pūtēju orķestrī tam bieži uztic dziedošus solo posmus. Salīdzinoši nesen eifonija spēli kā patstāvīgu specialitāti iekļāva augstskolu programmās, diezgan bieži audzēkņi sākumā apguva eifoniju, bet pēc tam pārgāja uz kādu citu metāla pūšaminstrumentu.

Tuba ir vislielākais un zemākais metāla pūšaminstruments. Tiek izgatavotas dažāda izmēra un formas tubas – lielākoties tās izskatās līdzīgi kā eifoniji, taču militāro
orķestru vajadzībām izgatavo arī tubas, kuras var ērti spēlēt maršējot. Tubu izmanto
ne vien akadēmiskajā, bet arī populārajā un džeza mūzikā.

Metāla pūšaminstrumentus var sākt mācīties no 8-9 gadu vecuma atkarībā no fiziskajiem dotumiem, taču mūzikas skolā var tikt uzņemti arī audzēkņi 14-15 gadu vecumā, tāpēc par konkrēta instrumenta izvēli iesakām interesēties konsultācijās.