Pirmsskolas mūzikas studija

Nodarbības notiek vienu reizi nedēļā 305.telpā
Skolotājas: Signe Ķiesnere un Rasma Mežale

Uzņem audzēkņus vecumā no 1.5 – 5 gadiem

Pierakstīšanās no 2018.gada 1.augusta uz nodarbībām, kas sāksies septembrī, rakstot e-pastu uz adresi :

 kiesnere.signe@gmail.com

Kam domāta pirmsskolas mūzikas studijas programma?
Galvenais programmas mērķis ir veicināt katru bērnu justies nepiespiesti, brīvi, droši un rast prieku saskarē ar mūziku. Programma sastādīta tā, lai raisītu bērna interesi un fantāziju, prasmi klausīties, attīstītu intelektuālo domāšanu, dzirdi, balsi, ritma izjūtu, fizisko koordināciju, komunikācijas prasmi un pašvērtējumu, veidotu muzikālo gaumi.
Muzikālo spēju attīstīšana, neatkarīgi no tā, cik muzikāli apdāvināts izrādīsies bērns, nepieciešama katram. Tieši pirmsskolas vecums ir visefektīvākais posms, kad bērnam šī programma var palīdzēt atklāt, atraisīt un attīstīt muzikālās spējas un dotības. Tādēļ tā būs labs sākums tālākai muzikālajai izaugsmei.
Fiziska un intelektuāla koordinācija, dziedāt un klausīties prasme ir priekšnoteikumi, lai sekmīgi varētu sākt apgūt kāda instrumenta spēli.

Programmā izmantotā metodika
Programma balstīta uz pasaulē atzītās vācu komponista, pedagoga Karla Orfa izstrādātās muzikālās apmācības metodes “Mūzika bērniem” (“Schulverk”) I daļa – pirmsskola. Papildus ir izmantotas grāmatas ar metodisko un mūzikas materiālu:
Donna Wood “Ievadot bērnu mūzikā” (Preparing the Young Child of Music)
Dorothy McDonald & Gene Simons “Bērna muzikālā izaugsme un attīstība no dzimšanas līdz sešiem gadiem” (Musical Growth and Development Birth Through Six)
Ēvalds Siliņš “Dziedāsim un rotaļāsimies”
Šīs metodes panākumu atslēga ir vienkāršība, saistība ar bērna pasauli, dinamiskums.

Metodiskie pamatprincipi:

  • Mūzikas un kustību sintēze – izmantojot to, ka kustība ir bērna dabiska reakcija uz ritmisku mūziku, ļauj bērnam caur mūzikas ritmisko pusi vieglāk iejusties un līdzdarboties mūzikā.
  • Runas elementu saistība, līdzības ar mūziku – atrodot kopējas uzbūves runā un mūzikā: zilbe – skaņa, vārds – motīvs, uzsvars vārdā – augstākā skaņa motīvā u.c. mūzikas elementi iegūst radniecību ar runu, ir tikpat dabiski kā mātes valoda, ko bērns uztver klausoties. (Runas un mūzikas elementu līdzības ir atrodamas jebkurā valodā, arī latviešu. Īpaša uzmanība tam veltīta, tulkojot dziesmu vārdus no oriģinālā mūzikas materiāla angļu vai vācu valodās.)
  • Speciāla instrumentu grupa – sitamie, pūšamie un melodiskie instrumenti, kuri apvieno labas skaņas kvalitātes un nesarežģītu spēles tehniku. Lietojot šos instrumentus, bērns var ļoti īsā laikā sasniegt labu muzikālo efektu un brīvi eksperimentēt, spēlēt grupā kopā ar citiem, iepazīstot burvīgo skaņu pasauli, kas citādi būtu viņam liegta šajā vecumā.
  • Radoša pieeja muzicēšanas procesam – dotais muzikālais materiāls un metodiskie padomi nav izpildāmi burtiski, tie kalpo kā vadlīnija, padoms. Pedagogs lieto pieredzi un intuīciju, jo katra situācija ir individuāla un katrs bērns ir radoša personība ar savu izdomu, fantāziju un eksperimentēšanas prieku. Bērnam vajadzīga tikai vadlīnija un nedaudz palīdzības, nevis ierobežojumi un prasības, kas jāizpilda.

Visi apskatītie metodiskie pamatprincipi ir balstīti uz Karla Orfa atziņas, ka bērna muzikālā attīstība ir ciešā saistībā un iet paralēli ar bērna psiholoģisko attīstību.
Mūsu (skolotāju) uzdevums ir nesarežģīt ar ārējiem šķēršļiem (tehniski grūti apgūstami instrumenti, mūzikas teorijas matemātiskā puse) bērna agrīno saskari ar mūziku. Padarīsim to pēc iespējas dabiskāku un priekpilnu ar ritma, kustību un runas elementu palīdzību, sagādājot bērnam piemērotus instrumentus un ļaujot radoši eksperimentēt.

Muzikālo nodarbību iedalījums
Programma iedalīta četrās daļās – kustību spēles, dziedāšana, klausīšanās, instrumentu spēle. Ņemot vērā bērna psihes īpašību koncentrēties uz vienu uzdevumu, katra darbība ņemta atsevišķi, pakāpeniski tās kombinējot, kad bērns tam gatavs.
Muzikālais materiāls ir speciāli piemeklēts veicamajam uzdevumam. Izmantotas dažādu tautu populāras bērnu dziesmas, latviešu tautas dziesmas, kā arī dziesmas, kas tulkotas no angļu valodas.
Šī programma kompleksi darbojas visos muzikālās attīstības virzienos. Nosacītie četri virzieni mijiedarbojas, papildina viens otru un kopā veido bērnam bagātu muzikālo pieredzi. Ar aktīvu bērna līdzdalību, kas balstīta uz interesi un patiku, nodarbības sniedz nepieciešamās prasmes un prieku.

Kustību spēles
Kustība ietekmē:

  • Fizisko un emocionālo labsajūtu
  • Ķermeņa valodu un pašsajūtu
  • Telpas koncepta veidošanu – izmērs, forma, attālums, laukums, atskaites punkts u.c.
  • Iedrošina kautrīgos
  • Veicina koordināciju un izveicību, pārvietojoties telpā, neaizskarot blakus esošos cilvēkus un priekšmetus
  • Stimulē kontaktēšanās prieku grupā, iejūtoties spēles vadītāja un dalībnieka lomā.
    Kustība ir cieši saistīta ar mūziku caur tādiem jēdzieniem kā pulss, taktsmērs, ritms, akcents, dinamika, formas izjūta. Katrā nodarbībā sākumstadijā izmantojam bērniem jau zināmas, dabiskas kustības – iet, skriet, lēkāt, pārlekt, tupties, griezties u.c. Izmantojot šīs pazīstamās kustības un to mijiedarbību ar mūziku, bērns iepazīstas ar mūzikas ritmiskajiem elementiem:
    – Sākt un beigt kustību
    – Sekot skaņai
    – Kustības telpā
    – Dzīvnieku atdarināšanas spēles
    – Dažādu braucamrīku attēlošana
    – Iešana (ātri soļi, lēni soļi)
    – Skriešana
    – Lēkšana
    – Kombinētie ritmi
    – Teatrālās spēles
    – Relaksācijas spēles
    – Spēles, kas māca muzikālus elementus – ritms, pulss, frāze, skaļi – klusu, ātri – lēni, augstu – vidēji – zemu, melodija, akcents, taktsmērs, jaukts taktsmērs
    – Spēles, kas māca muzikālas formas – divdaļu, trīsdaļu, rondo, kanons.

Mācāmies dziedāt
Prasme dziedāt ir stabils – pamats visai turpmākajai muzikālajai izglītībai. Bērni mācās, atdarinot labu paraugu, klausoties un iegaumējot bieži atkārtotas dziesmas. Dziesmuspēles ar melodijas atkārtojumiem ir labākais materiāls dziedāšanas sākumposmā. Ja bērns vēl nevalda pār savu balsi, neprot sameklēt toni, lietojam īsas frāzes, atbalss motīvus, kas palīdzēs salīdzināt un saklausīt. Dziedāšana grupā iedrošinās nepārliecinātu dziedātāju.

  • Skaitāmpantu dziesmas
  • Metra izjūta
  • Dažādi reģistri
  • Tempa izjūta dažādi ritma zīmējumi
  • Atbalss dziesmas
  • Jautājuma un atbildes dziesmas
  • “Dziedamās” balss meklēšana
  • Toņa meklēšana
  • Improvizācija par doto motīvu
  • Dziesmuspēles

Mācāmies klausīties
Pirms sākam bērnam mācīt muzicēt, ir jāiemāca klausīties. Šodienas tehniskajā pasaulē ir daudz skaņu un trokšņu, tādēļ bērns, sargājot savu dzirdi, klausās pasīvi. Klausīties nozīmē – ar apziņu analizēt to, ko tu dzirdi. Šī spēja ir jāattīsta, lai bērns varētu uztvert mūziku un vēlāk to atskaņot pats.

  • Uzmanības, dzirdes spēles
  • Skaņas tembrs
  • Skaņas ilgums
  • Skaņas avots (no kurienes nāk konkrētā skaņa)
  • Skaņas radīšana
  • Klausīšanās, spēles mūzikas elementu mācīšanai – dinamika, temps, tonis, gamma, tonalitātes maiņa, balss – atbalss
  • Muzikālās atmiņas spēles
  • Muzikālās improvizācijas

Instrumentu spēle
Liels pievilkšanas spēks ir mūzikas instrumentiem. Paši vienkāršākie sitamie instrumenti – zvaniņi, bungas un kociņi ir pirmais palīgs bērnam muzicējot. Ne jau katrs var viegli atraisīties kustībās vai dziesmās, taču katram bērnam patiks pieskarties instrumentam. Pēc iepazīšanās ar instrumentiem, skolotājs var rosināt bērna interesi par citiem muzikālās izpausmes veidiem.

  • Iepazīšanās ar instrumentiem, brīvi eksperimenti
  • Metāla zvaniņi
  • Marakasi, šeikeri
  • Dažādi sitamie instrumenti – timpāni, bungas, tamburīns, trijstūris, šķīvji, sitamie ritma kociņi, klabatas
  • Tonālie instrumenti – metalofons, ksilofons
  • Vienkārši pūšamie instrumenti – svilpes, stabules
  • Dažādi skaņu efekti
  • Spēles ar kombinētām skaņām